Lai nodrošinātu atbilstošus apstākļus turpmākajiem zemes apsaimniekošanas veidiem un saglabātu ekosistēmu vērtību arī nākamajām paaudzēm, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajos purvos, noslēdzoties kūdras ieguvei, īsteno kūdras ieguves platību rekultivāciju. Šobrīd 30 nomnieki iegūst kūdru gandrīz 17 000 ha platībā visā Latvijas teritorijā.
No kūdras tiek ražots kūdras substrāts, ko plaši izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Kūdru plaši izmanto arī apdzīvotu vietu labiekārtošanai un apzaļumošanai.
Rekultivācijas nozīme
Pārdomāta ieguves vietas rekultivācija ir daļa no ilgtspējīgas kūdras ieguves, mazinot ieguves ietekmi uz vidi un sabiedrību.
Kad iznomātajās platībās kūdras ieguve ir pabeigta vai tuvojas noslēgumam, tiek uzsākta platības rekultivācija – kompleksu darbību kopums, ko veic pēc kūdras ieguves pabeigšanas vai uzsāk laikā, kamēr vēl notiek kūdras ieguve. Rekultivāciju veic, lai ieguves teritoriju sagatavotu nākošajam lietderīgajam zemes izmantošanas mērķim, piemēram, mežsaimniecībai, lauksaimniecībai (ogulāju audzēšanai), purvu atjaunošanai vai purvam raksturīgas vides veidošanai un citiem mērķiem.
Kūdras ieguves vietu rekultivācija ir būtiska, jo tiek nodrošināta ilgtspējīga un efektīva zemes izmantošana, piešķirot zemei jaunu funkciju un pievienoto vērtību.
Rekultivācijas procesa soļi
Rekultivācija tiek veikta gan vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, kur kūdras ieguve pabeigta pirms daudziem gadiem, gan esošajās kūdras ieguves vietās – laukos, kur kūdras ieguve ir noslēgusies. Izvērtējot platību iespējamo labāko izmantošanas veidu, tiek ņemti vērā arī tādi faktori, kā siltumnīcas gāzu emisiju izmaiņas, vides vērtību potenciāls, sociālekonomiskie faktori un citi faktori, kas ir būtiski konkrētajā reģionā.
Attēlā: Kūdras ieguves teritorija, kur priekšplānā uzsākta rekultivācija – purva atjaunošana
Kūdras ieguves vietu rekultivācijas process sākas ar rūpīgu plānošanu un teritorijas analīzi. Būtiski izmantot kūdras ieguves procesā uzkrātās zināšanas, jo katrs purvs ir atšķirīgs un secīgo darbību kopums, kas ir rezultatīvs vienā purvā, var atšķirties citos purvos.
Pirmais solis – izpētīt konkrētā purva hidroģeoloģisko stāvokli un noteikt piemērotākos atjaunošanas pasākumus. Šajā posmā tiek novērtēts atlikušās kūdras sastāvs, hidroģeoloģiskie apstākļi, esošā vide un bioloģiskā daudzveidība. Šī informācija palīdz noteikt turpmāko ūdens piesaisti un novadīšanu nepieciešamā hidroloģiskā režīma nodrošināšanai attiecīgajam zemes izmantošanas veidam nākotnē. Nākamajā posmā tiek izstrādāts detalizēts rekultivācijas plāns, kas ietver konkrētas darbības un rīcības plānu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus.
“Ja teritorijā plānots atjaunot purvu un veidot tam raksturīgo vidi, tad būtiski ir nodrošināt atbilstošu grunstūdens līmeni un teritorijā esošo mitrumu visa gada garumā, lai teritorijā varētu augt sfagni un citi purvam raksturīgie augi. Ūdens līmeni var regulēt, plānojot grāvju sistēmu, kuras palīdz samazināt ūdens aizplūšanu, piemēram, demontējot caurtekas un veidojot aizdambējumus. Tas palīdz veicināt dabisko veģetāciju un radīt piemērotus apstākļus purva raksturīgajām sugām. Papildus var stādīt attiecīgajai ekosistēmai raksturīgos augus, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos”, teic LVM Zemes dzīles rekultivācijas speciāliste Dārta Amelija Pūliņa.
Attēlā: Sfagnu sūnas rekultivētā kūdras ieguves vietā
Diemžēl ne visur iespējams veidot šādas pārmitras vides, jo purvi bieži robežojas ar lauksaimniecības zemēm, mežaudzēm un citām teritorijām, kurām svarīga ir ūdens novadīšana no teritorijas, tāpēc izstrādātajās kūdras ieguves vietās, kur purva vides atjaunošana nav iespējama vai lietderīga, LVM plāno mežsaimniecību. Ja teritorijā plānota mežsaimniecība, svarīgi nodrošināt atbilstošu mitruma līmeni, kas ir piemērots koku augšanai. Nereti nepieciešams veikt arī augsnes auglības uzlabošanu, piemēram, teritorijā iestrādājot pelnus.
Katrai teritorijai – savs apsaimniekošanas plāns
Papildus iznomāto kūdras ieguves teritoriju rekultivācijai, LVM plāno tālāku zemju apsaimniekošanu arī vēsturiskajās kūdras ieguves teritorijās, kur ieguve vēl pirms uzņēmuma dibināšanas tikusi pārtraukta un nav atsākta. Šādās teritorijās ilgstoši norisinājušies dabiski procesi, tāpēc lēmumu pieņemšanu par tālāku šo zemju apsaimniekošanu bieži būtiski ierobežo tajās izveidojušies jauni apstākļi, piemēram, aizsargājamu sugu biotopi un citas dabas vērtības.
Attēlā: Rekultivācijas rezultātā atjaunots purvs Kanādā
“Salīdzinot ar citām pasaules valstīm, purvu rekultivācija Latvijā ir salīdzinoši jauna un neizpētīta. Citu valstu pieredze var kalpot par iedvesmu, bet praktiskie darbi ir jāpielāgo Latvijas un katras ieguves vietai konkrētajai situācijai. Latvijā esošie klimatiskie, vides un sociālie apstākļi atšķiras, tāpēc LVM speciālisti meklē piemērotākos rekultivācijas veidus un metodes, lai līdzsvarotu vēlmes ar iespējām, gūstot lielāko ieguvumu Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai, skaidro “LVM Zemes dzīles” ražošanas izpilddirektors Kārlis Volfs.
Lai gan rekultivācijas process atbilstoši normatīvajiem aktiem beidzas ar rekultivācijas akta apstiprināšanu, LVM veic un plāno arī nākotnē īstenot pastāvīgu teritoriju uzraudzību un pielāgošanos konkrētajiem apstākļiem. Veiksmīga un rezultatīva kūdras ieguves platību rekultivācija noslēgusies, kad atjaunotie purvi pilda savas ekoloģiskās funkcijas un kalpos par vērtīgu resursu arī nākamajām paaudzēm vai izveidotās teritorijas var atzīt par kokaudzēm.
